Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā pamatskola

Garkalnes skolas vēsture

Ziņas par skolas pirmsākumiem Garkalnē ir samērā skopas. Blakus tagadējai baznīcai atradusies maza koka ēka, kuru apdzīvojis baznīcas ērģelniek un kam mācītājs uzdevis mācīt bērniem ticības mācību, rakstīšanu un rēķināšanu.
Kā skolotāji strādājuši skolotāji C. F. Erichsons (17.05.1812-7.08.1860) un viņa dēls Pēteris Antons Erichsons (10.01.1842-30.04.1869). Viņu laikā šī ēka nodegusi no blakus esošā kroga dzirksteles. Abi skolotāji apglabāti Garkalnes kapos.
1870. gadā te strādā skolotājs Jēkabs Rozenbergs, darbu viņš pārtraucis, jo nav celta jauna skolas ēka, bet nācies dzīvot un strādāt pirtiņā.

No 1871.-1872. gadam celta jauna skolas ēka skolas vajadzībām. Skola nosaukums bija Ādažu - Garkalnes 1. pakāpes pamatskola. Vēlāk, pēc 2. Pasaules kara, te darbojās klubs. Šī ēka ir saglabājusies.
Te līdz 1875. gadam strādājis skolotājs Jūlijs Veinbergs, kad viņu nezināmu iemeslu dēļ no darba atstādina prāvests Šillings. No 1875.-1912. gadam strādājis skolotājs Jānis Kalniņš, kas bijis spiests pārtraukt savu darbu krievu valodas nezināšanas dēļ, jo Impērija realizēja stingru rusifikācijas politiku.
Šinī laikā kā palīgskolotāji strādā Jurganovskis, Freidenbergs, Blumbergs, Mednis, Bērziņš, Brenners, Grudule, Liepa. No 1912.-1914. gadam strādāja skolotājs Grunduls.
No 1914.-1916. gadam strādā skolotāja Kalniņa j-kundze, pēc viņas E. Višs jaunkundze. Divus gadus 1. Pasaules kara laikā skola nedarbojās.
No 1919.-1923. gadam strādāja skolotāja Anna Feldberga.
1922.13.02. skolā darbu sāka Krišs Uksts, kā otrā skolotāja strādāja Lidija Uksts.

Ar padomju okupācijas laiku skola tika ierīkota Garkalnē Vidzemes šosejā 44. Šī ēka celta 1932. gadā kā Latviešu labdarības biedrības vasaras kolonija un, protams, nebija piemērota skolas vajadzībām. Te pansijā uzturējās labi situēti rīdzinieki.
1940. g. te bija pirmā pionieru nometne Latvijā, kas gan drīzāk darbojās kā bērnu patversme.
Arī vācu okupācijas laikā te darbojās skola, kā arī dzīvoja vācu karavīri.
Pēc kara Garkalne izveidojās par lielu PS armijas bāzi. Te no visas PS ieradās armijas personāls ar savām ģimenēm, viņu bērni mācījās skolā, virsnieku sievas bieži bija skolotājas. Pēc neilga laika viņi devās uz nākošo kara bāzi un te ieradās jaunas ģimenes. Skolā visu laiku mācījās arī latviešu bērni, tomēr noteicošā bija krievu plūsma.

Arī okupācijas gados bija daudzi gudri un gaiši cilvēki, kas savu dzīvi un darbu ziedoja skolai. Te jānosauc minētais skolas direktors Krišs Uksts, kas strādāja līdz 1946. gadam (viņa meita dzīvo ASV, ir apciemojusi Garkalni), skolas direktori Ratnieks 1946.-1951. gadam, Grietiņš 1951./52. m.g., Ādolfs Urbāns 1952.-1986. gadam, Emīlija Spalve 1986.-1996.
Populārākie skolotāji bijuši Jānis Kļaviņš - matemātikas skolotājs - un Jānis Baltkājis - latviešu valodas skolotājs, kurš darbojās arī kā vēstures un novada pētnieks. Skolotāja Vilhelmīne Dobrovoļska, kura šajā skolā nostrādāja vairāk kā 50 gadus un bijusi ļoti iecienīta.

Šī 1932. gadā celtā ēka, gadu gaitā cenšoties to pielāgot skolas vajadzībām, bija fiziski un morāli novecojusi.
1995. gadā skola bija avārijas stāvoklī, tai iebruka koridora griesti.
1996. gadā tika veikts kapitālais remonts un ēka konstruktīvi nostiprināta, taču tas neatrisināja skolas vajadzības. Tika izskatīti dažādi varianti un izstrādāti vairāki projekti šī jautājuma atrisināšanai.

1998. gadā pagasta pašvaldība skolai nodeva pagasta padomes ēku Vidzemes šosejā 34, tā tika rekonstruēta skolas vajadzībām, un ar 1999. gadu te daļēji tika uzsāktas mācības.
1999. gadā par Pasaules Bankas kredīta un pašvaldības līdzekļiem tika uzsākta un pabeigta ēkas piebūves celtniecība, kurā atrodas sporta zāle, aktu zāle un vairāki moderni mācību kabineti.
2000. gada 28. janvārī jaunais korpuss tika svinīgi atklāts. Garkalnē jaunais gadsimts tika uzsākts ar jaunu, īstu skolas ēku.